Arī Antiņš stikla kalnā ar trešo reizi uzjāja. Nu, man arī galvas blīves nomaiņa padevās tikai trešajā piegājienā. Un visilgākajā, jāatzīst, 11+2 stundas. Bet ir, ripo un uz priekšu kust.
Dīvaini ir Lieldienas svinēt zem krītošām lapām, rudenī. Vēl dīvaināk ir Lieldienās neairēt pa Ogri ar peģikiem. Ups, viņiem pašiem jau arī nekāda airēšana, visas upes vēl ledū. Nu, neko, mazie, jāpaciešas.
Vispār, jums visiem netīrs bikšdibens!