Sit-rep. Vol. N
 Bijām vietējā bodē, jau kuro reizi. Un jau kuro reizi kodām pirkstos un grauzām nagus. Nu nespēj mans iekšējais žīds tādus ciparus tā vienkārši maksāt. Lai arī pēc mana bijušā ģeogrāfijas skolotāja teorijas, ka valsts cenu līmeni var pārbaudīt pēc Makdonalda cenām (ābolu pīrāgs (ne snabis) te maksā aptuveni 50 sant), te visam būtu jābūt lētākam, tas tā nebūt nav. Situācijas ieskicēšanai transkribēšu vakardienas čeku.

 
 200g šoko cepumu - 1,15
 510g saldskābā mērce - 1,27
 510g makaronu mērce - 0,92
 2 litrīgas pudeles gāzēta ūdens - 1,38
 maisiņš - 0,05
 1kg brūno rīsu - 1,15
 646g cūkas krūtiņas ar kaulu - 3,89
 950g mandarīnu - 2,64
 vesels ķirbis (~3,5kg) - 0,92
 2,88kg kartupeļu - 2,39
 645g lielo sīpolu - 0,45
 455g burkānu - 0,36
 210g edam siers šķēlēs, kastītē - 1,85
 250g edam siers kausētais, plēvē ietītās šķēlēs - 1,29
 500g skābā krējuma - 1,80
 500g margarīna - 1,57
 232g sagriezta šķiņķa - 0,85
 Kopā par 18 vienībām - 23,94

Lieki teikt, ka uz cenām skatījāmies īpaši vērīgi un ņēmām lētākos produktus katrā grupā. Pārmetumus par iepirkumu pamatojumu nepieņemu. Vēl kas interesanti - te viss tiek noapaļots. Nemaz nēsmu redzējis vietējās naudas sīkvienības, kas mazākas par 0,10. Resp., ja summa sastāda piem 4,98, tad no 10,- banknotes tiks izdots piecītis, proti, tieku appists. Toties šinī pašā veikalā man tos divus šekeļus atdeva atpakaļ ar uzviju - piecas sīkvienības noapaļoja uz leju un man tās nebija jāapmaksā. Nu, interesanti tā. "Mācāmies. Turpinām mācīties.." kā teica tautu tēvs Josifs Visarionovičs.