Kamēr vēl kalendārā datumi nav paspējuši nomainīties, es te atrakstīšos, vai vienkārši kokā strīpiņas atvilkšu, lai atzīmes redz.
No janvāra man lāgā neviena bilde nemaz nav. Aizgāja vēja spārniem un jaunajā darbā iekārtojoties. Bija entuziasms par jauno vietu un prieks par pamestu veco. Vakarus galvenokārt pavadīju garderobēs mainot mēteļus pret numuriņiem. Bija cerība kaut kādā saprātīgā laikā pabeigt remontu.. liekas. Pāris reizes snovoju un uz jumta sniegu tīrīju. Uz darbu braucu ar velo.
Pie februāra varu ielikt VX ziema 2011 bildi no Duntes dzirnavām. Tas lai ari paliek otrā mēneša lielākais notikums un viena no šā gada trim sacīkstēm vispār. Maz. Vēl arīdzan ar dāmu braucām pie jūras, skrēju ar suni un ar cibu šad tad vollīti uzsitām. Krustmāte pa nedēļām pie manis padzīvoja un ar allaž gatavām vakariņām aprūpēja. Darbā ik pa laikam bija vēlās naktis un bij jāatsitās no melnā PR ceļot servisa kvalitāti.
Arī marta bildi nākas meklēt ilgi. Bija dāmas vārda diena, feini izbraucieni ārpus mājas. Martā beidzot sāku regulāri staigāt pie zobārsta - Juglas pieaugušais Krītiņš a.k.a. daktere Sandra ir vienkārši ūber! Progress bij acīmredzams un tīkams. Marts varbūt sākās ar nelielu vilšanos, ka jaunā darba dēļ nesanāca pie Rezo aizbraukt. Izrādījās lieki, jo šis brauciens esot bijis sūdīgākais no visiem bijis laikapstākļu ziņā. Bet bildē mocis, jo 18. martā beidzot biju uz Ventspili pakaļ savai Grietai - 3 gadus pusjauktā stāvoklī dīstāvē garalikojusies dāma nu tika kustināta un +4 grādos uz Rīgu dzīta. Jauns virzulis, pārvīlēts cilindrs, pārlasīta galva un pulēti vārsti. Apskati gan izgāju tikai aprīlī..
Aprīlī atzīmējām manu
vārda dienu kokos. Bija arī ikgadējais Lieldienu laivu brauciens pa Ogri no Ērgļiem (peģiki, bļeģ). Aprīlī arīdzan sākās zaļo lapu sezona, kāja ietrīcējās par tuvojošos motosezonu, nokārtoju Grietai apskati un visādi citādi viss uz urrā. Vienīgi, papisu telefonu Appasaules mačos, un otro vietu arīdzan. Nedēļu vēlāk dāma man tieši tādu iedāvināja vietā. Dievinu! Bilde jau gan no maija, bet reāli uz norgi aizbraucām jau aprīļa beigās.
Maijs sākās Bergenā, tur ari nosvinējām Žeivja dzimeni. Daudz kāpām pa kalniem, atbraucot kājas sāpēja. Tapēc ari nepiedalījos 4. maija Stipro skrējienā. Toties piedalījos Nordea Rīgas maratonā. Bildē gan redzama Jaunkundze, par kuras finišēšanas faktu priecājos jo īpaši. Nepriecājos gan par ko citu - ja pirms 3 gadiem Siguldas kalnu pusmaratonu, kas iet pa offroadu augšā-lejā, varēju noskriet 2:10, tad šī gada plakano šosejas versiju notipināju 2:09. Lame! Bet ir vieta progresam. Maijā arīdzan mana dāma ar moci pirmos metrus ripināja un bijām moto-telts izbraucienā.
Jūnijs - Jāņi Galgauskā, klasika. Arīdzan izbraucieni pie radiem un pikniki. Kā ari iepazīšanās ar motopower.lv frīkiem un arvien biežāki kaplēšanas pasākumi pa pierīgas mežiem.
Jūlijā mums bija suns uz laiciņu. Smuki pastaigājāmies pa āru, bet tad atdāvinājām uz Gulbeni. Berta nu jau paaugusies. Aber bildē - dubļainākais Zvērs ever! Jūlijā aridzan pie manis nāca tā skarbā atziņa, ka turpmāk uz laiku būs jādzīvo vienam, Jaunkundzei darbā uz galvas sakāpuši bij tiktāl, ka vienīgais risinājums šķita britu salas. Tad nu baudījām mirkļus kopā. Bija ari mans mūža pirmais atvaļinājums.
Augustā mana sieviete atstāja mani kopā ar manu motociklu. Tad nu benzīnu dedzināju tā kārtīgi, gan solo, gan ar pūdera džekiem. Atdevos darbam un motociklam, kaut kas aizlipa.
Septembrī es pārdevu
Bertu un iegādājos Mildu, melnu šosejas dāmu. Nu, man liekas, ka tas bija septembrī. Vēl arī gatavojos braucienam uz Londonu.
Oktobris pirmais - viņa teica Jā.
Novembris - remonta saraušana, jo ir skaidrs, ka dāma drīz brauks mājās. Brāļa Ieviņa pie manis padzivoja kādu laiku. Bet vispār, daudz laika skaipā un gaidāmās ballītes plānošanas idejas.
Dāma atgriezās decembrī. Bez bildes. Gads tāds uz urrā.