Ehh, ku sen nekas nav rakstīts. Motopouers ir mana jaunā ciba. Bet tur nevar žulti izlikt un dvēseli kratīt. Rakstīt par to, cik ļoti ar savu brāli lepojos. Par to, kā jaunēklis izgājušpiektdien korī ar pārējiem kursantiem savai (un mūsu visu) valstij svinīgo zvērestu deva. Staltu stāju, izriestu krūti un paceltu galvu. Tieši tā, kā mums visiem pa ielu būtu jāstaigā. Ar lepnumu. Uz Alūksni pie viņa biju ar Matildi aizripinājis. Vēru tā kārtīgi, uz visiem 160. A piektdien ta lija, kaut kā neiepēra tāda slapjā skriešana, bet variantu nebija. Arī pie tādas sirsnīgākas virināšanas tas mopēds ēd 6l/100km. Galā mums kazarmas tika izrādītas, dokumentu pārbaude pirms iesoļošanas garnizonā gan nebija, bet personības pirms tam noteikti tika jaudīgi izpētītas, to viņi prot. Turpat uz vietas pēcāk atvadījāmies un rāvām katrs savā virzienā - bračka uz kosmi Saldū, māte pie vecāsmammas un es - uz Zeltiņiem, jebšu pavizināties. Caur Smilteni, Valmieru un Limbažiem ar pieturu Augštūjā. Piecsimtnieks pa dienu salasījās. Neliels skaips ar Jaunkundzi un pāris alēni bija lielākais, uz ko biju spējīgs vakarā. Nekādas balles un dzimšanas dienas, Toms bez manis iztika. Dāma, gan uztraucās, ka viņu padarīšu par vaininieci savā mājāssēdēšanā. Bet goda vārds, tik daudz vienā dienā ar mopēdu līdz šim nebiju nobraucis. Sajutos piekusis un piektdienas vakaru, sev tipiski, pavadīju mājās. Lai sestdienas rītā jau desmitos būtu Berģu staķī un ar pārējiem virinātājiem uzgāzētu pa mežu. Feina motonedēļsnogale padevās.
Šodien nemaz nelauž. Lai jums arī labs nedēļas starts!