Satiku arī Zotiņu. Iedevu izbraukt, tas no sajūsmas mīza! Man jau arī patīk uzgāzēt. Tāpēc atceļā nebraucu vis pa šoseju, bet kaut kur pirms Kalngales rāvu iekša mežā un ļāvos vadātājam. No vakardien salijušā tur knapi bij kas manāms, bet to minimāli nepieciešamo pieklājības dubli, ar kuru moci nosmērēt, atradu. Atvēru tā kārtīgi. No meža izlīdu kaut kur pie Sužiem. Un tad jau tā prātīgi atkal līdz garāžai un ar velo mājup. Visjocīgākā ir tā sajūta, kad no 100+ kg dampja pārsēžas uz 10+ kg dampi. Tagad tas pats no darba nospertais pilzenieks divlitrenē, kaut kāds seriāls un Jaunkudzes gādātās ēdmaņas. Viņai labi sanāk.