A tu zini, kā gliemeži dzied?
Viņi dzied tad, kad pa pielijušu vecu parku pastaigājas. Tā 'kriuk, kriuk'. Bet viņi noteikti nedzied kā ērces, kad krīt ugunskurā. Tās dziedāja daudz, ļoti. Kazhum bij septiņreiz vairāk ērču nekā mums. Bet vispār bijām laivot. Alternatīvajā gaujbāzienā. Bet maucām tā pašvaki, derēja ilgāk. Patika.
Iztaisījāmies no rigas daudz maz laicīgi un jau ap vienpadsmitiem bijām Līgatnē. Sakravājām mantas pa laivām un smēlām vaļā. Pirmo reizi airēju ar laivu ar stūri. Kaazh brauca ar
Polarity un man iedalīja
Nortstāru. Pasmēlām tā forši, pabildējāmies pie visādiem iežiem, klintīm un atsegumiem. Lāgeri cēlām pie apmetnes "Lielais akmens" un skuķi baidījās no smejošām pīlēm un krītošām zīlēm. Patiesībā tā bija GNP instalācija un organizēts mošķis mežā, kas dāmām liek naktī čaļiem tuvāk piespiesties. Bet neko tādu nemanīju, jo pēc ūbergaršīgā vakariņu sautējuma un pāris pivīšiem, miegs bija kā lācim velā februārī. Celšanās agrums bij apgriezti proporcionāls gulētiešanas laikam, kas nozīmēja to, ka no krasta atdūrāmies vēl vēlāk nekā pirmajā dienā. Toties ievilku ķeksīti savā to-do listē: pagūt vēl septembrī nopeldēties. Izvicojos tā kartīgi pa Gaujas plūdumu saulainajā rītā. Tikai laika prognozes par lietaino svētdienu nelika mieru, piedevām attālēm visu laiku kaut kas rībēja un ducināja. Domāju jau, ka dirsā būs, bet tad iemetu aci kartē un apjautu, ka tieši uz to pusi tak ir ādažu NBS poligons. Tur, droši vien, puikas ar lielkalibra lādiņiem ampelējās un mums tikai prātu jauca. Bet mēs ari godam paampelējāmies. Vēl atgriežoties uz Arsenāla pēdējo filmu paguvām.
Tā ja, atrakstījos pa ilgiem laikiem. Slinkums jau baigākais un ne-laiks. Slinkums arī šī brauciena bildes apstrādāt un kaut kur augšupielādēt. Tāpēc paliksit bešā. Bet es tikmēr gaidu, kad galvu sametinās un sadalenes noslīpēs.