Nu ir atpakaļ. Grūti parakstīt uz klaviatūras un runāt latviski vispār. Fāterlandē nācās runāt par diviem un izrādās, ka pietiek tikai ar mazāk par nedēļu, lai sāktu sapņus redzēt un ar sevi runāt vāciski. Bet krievi tur tāpat kā šeit - uz ielām un nesmuki.
Pagaidām vēl cīnos ar lidojumā aizkritušo ausi, tik sūdīgi vēl nekad nav bijis. Kad pāries, moš par rokenrolu ko ieskribelēs.