Džīzas!!! Kopš mana māsa nokristījusies, viņa man vairs pa māju negrib ļaut staigāt toplesā un baskājī. Hah, it kā ar to vēl nebūtu gana, viņa arī nazi no rokas rokā vairs neņem! Hah, kur tas redzēts?! Iedomājies, tu karājies ar vienu roku klints dzegā, tev sasaitē piesieta smaga bagāža, kas tevi sekundi pa sekundei velk arvien dziļāk un tuvina aizas bezdibenim tālu zem tevis. Tava roka slīd no nedrošā atbalsta punkta, tev ir jāpārgriež virve, kas tevi velk dziļumā. Tavs biedrs tev no augšas sniedz nazi, lai to pārgrieztu, bet tu tak to nevari paņemt, jo tavu prātu ir sasējusi bībele, un kāds žīds pirms n-tūkstoš gadiem ir izdomājis, ka nazi ņemt rokā no cita rokas ir sliktais tonis. Un tā tu tur arī paliec karājoties aizas malā gaidīdams, kad spēki izsīks, un ceri, ka ar ticības spēku izdosies izdzīvot. Nu, tāda liriska atkāpīte, heh, vai zinies.
Ups, tikko pamanīju, ka pirmajā vārdā lietotais izsaukums arī būs zaimošana. Nedrīkst šo ierakstu rādīt māsai.