Pārslodze nesanāca, jo skrēju vakarā. Tāpēc arī par svelmi nebij jāsūdzas.
Pamanījos pat līdz ezeram aizskriet un kā tad bez peldēšanās? Bet visa sāls tur, ka skrien, skaties un priecājies, līdz atjēdzies pasaules galā un nu jāskrien atpakaļ. Baigi daudz laika aizgāja, uz panorāmu nepaspēju.
Toties jau biju aizmirsis, cik daudz skaņu tiek palaists garām ar mūziku skrienot. Dabā tagad prieks klausīties.