Atkal sevi apstiprināja skriešanas sakarība ar laicīgu un plānotu ēšanu. Bļin, pat savu 25 min treniņu lādzīgi nevarēju pabeigt dēļ vēdera. Pat palēcienveidīgie preses vingrinājumi tika pusratā atstāti. Ielāgo, manu mazo klausītāj, neskriet ne ātrāk kā divas stundas pēc ēšanas. Bet ko darīt, ja ārā tik smuki smidzina un gaisā atkal tas feinais aromāts? Jāskrien tik ir. Un jāēd daudz, lai spēks.
Bet paskrējis un nosvīdis atskrienu mājās, bet tur škandalkastē atkal buldozeraivars priekšā! Nu kam man tas ir vajadzīgs. Tad jau labāk klausos, kā Ivars spēlē bungas.