Pa dienu vairākas reizes iedomājos, kāds varētu izskatīties mans šīvakara Cibas ieraksts. Bet ņihuja neatceors. Skrēju arī un domāju: vo, ierakstīšu to un vēl šit, bet galvā kaut kāds caurums, ņifiga neatceos.
Krče, pa dienu atkal bij pamatīga nopišanās ar to ševroletu, sveces skrūvēju kādas 50 reizes. Rokas jēlas. Un vēl man patika šīsdienas saule. Nopirku bērnu ratiņus un izkustināju savu korejiešu brīnumu no garāžas. Nedaudz pamocīju sevi arī pārdomās, kālab gan lai cilvēks izlemtu dzert sūdu cēsinieku laikā, kad ir pieejams Tērvetnieks.
Bet atcerēties to, ko gribēju ierakstīt, tā arī nevaru.
Pofig! Ir atklāta uz-terases-grillēt sezona un arīdzan ar-moci-pa-ciema-ielām sezonā. Vēl tikai jāatklā dzert'n'pisties sezona. "Drāzties" nevar teikt, jo drāžas tikai Popē.