Neesmu kristīts, bet nupat patiešām šķiet - šādās dienās pats dieviņš pa zemes virsu staigā.
Piecos gulēt no ballītes, pusdeviņos augšā, smērēt maizītes, taisīt tēju un pakot somā sausās drēbes. Jo jāpaspēj tak uz autobusu! Aizbraucu pie Kārļa, tad tālāk uz Campo nomas punktu pie Kuldīgas. Kazhum jau mašīnā Smilgas WW kajaks, es nomā ņemšu normālo četrmetrīgo pārgājienu smeļamdampi. Bet Uģis no nomas iesaka ņemt nevis Ēdu, bet gan Riežupi. A kas mums, jauniem un neprecētiem? Ņemam!
Aizbraucām pie upes, bet tur priekšā jau labi iesildījies iesācēju bariņš uz 7-8 SOT'iem. Domājama, vai braukt vieniem, vai tomēr kopā ar viņiem. Nekas, brauks kopā, būs jautrāk! Un bija ar, va zinies! Jamie jau otrajā līkumā uzsēdās uz zemūdens baļķēna un opā! bija. Un tā visu laiku. Jautrība garantēta. Bet paši jau arī nepalikām Neptūna neapgramstīti - limbo dejā noliktais zarainais koks izrādījās pārāk zems un abi peldējām. Peldējām arī vienā asā līkumā, kur nepārredzami bija noslēpies normāls stumbrs, kas mani izmeta no laivas. Pelde otrreiz. Un pēcāk bija pelde arī trešoreiz. Bet bija jau arī tizlums - pirmo reizi mūžā sēdēju WW kajakā, tādā īsā un manevrīgā. Tādā, kas pie katra aira īriena griežas un taisnvirziena kustību nespēj noturēt tāpat kā zatlera mugura. Nu, sametos šķērsām un tajā Riežupes caurtekā, kas pie Mežvaldes dārziņu masīva, ņēmu mucā apmetos (visjautrāk tomēr bija vērot, kā viena ekipāža no SOT'u kompānijas, nevarēdama izlemt, pa kuru pusi balstam braukt, ņēma un savu laivu nolika šķērsām straumei un atdurās pret balstu. Rezultātā abi jaunieši peldās un laiv kā tāds konfekšu papīrs tiek ar straumes spēku aplocīta ap balstu. Nav brīnums, ka tā arī kājas tiek salauztas). Toties mazā rumbiņa bij gar malu braucama pat bez brunča (bet tā trūkumu izjutu gan citos upes posmos).
Lai nu kā - šovakar atkal ballīte, vēl tikai fiksi slapjās drēbes uz balkona saulītē jāizžauj, duša un vakariņas. Tad Travolta, Enhet, Kukaiņi un PND.