Arī mūsu mazā Dievzemīte dalās pa klimata zonām. Nu, kā lai citādāk to nosauc?! Izbraucu no sava Kurzemes ciema kedās un bez cepures. Nobraucu Ogrē, Zilajos kalnos, bet tur - sniegs no gaisa un kupenas priekšā! Lai nu kā, man jauns bērītis. Kūkēdājam lielais paldies, man jauna deviņniece zobratu kasete aizmugurē, jauna ķēde, monobloks, bremžu uzlikas, jauna LX rumba aizmugurē, normāla dubļuriepa traktora paskatā un jauni pedāļi un priekšējie zobrati. Tagad apņemos regulāri mainīt ķēdi, lai Shimano ilgi kalpo.
Bet nu gonka bij feina. Tā forši papedālēju, nožāvos tikai vienreiz. Bet vairākas reizes redzēju, kā uz ledus izklājas klipšuminēji. Radzes būtu noderējušas, jo uz tādu sniegu nudien nebiju gatavojies. Bet ar nelielu spiediena samazināšanu riepās bija līdzēts. Pirmajā aplī gan domāju, ka izstāšos salstošu pirkstu dēļu, bet tie atsila. Noderēja pāris ziemas motobraucienos apgūtā prasme savākt ričuka priekšu un neraustīties pa špūrēm. Pofig, pēdējā kāpumā tik un saslīdēju un palaidu garām sāncensi. Rezultātā desmitais. Bet svīdonis bij labs. Saķēru nelielu krekšķi. Bet pāris auksti aliņi vakarā un silta tēja no rīta un kakls atkal ierindā!
Bet sestdienas vakars metropolē bij foršs. Tapu ielūgts uz perkusionistu pasākumu Nila Īles vadībā. Bungas, bundziņas, klauvējieni, steps, balsis, dūdas un tā tālāk. Auļu bundzinieki arīdzan bija. Vārdusakot, teju sešas stundas labas skaņas un nospiestas pakaļas uz grīdas sēžot. Pēcāk vēl tesiens uz centru, lai ierakstītos publikas daļā 'personīgi nepazīstu nevienu no Cacophonics, bet Studentniekā eju iekšā pa latu'. Kakofoniķi nebij nekas jauns, bet ManGo bij feins ska un WellSet itin nemaz nelika vilties. Kroče, sestdienas vakars ar čut ņe astoņām stundām mūzikas un attiecīgi alus.
Bet, braucot apkaļ uz savu ciemu, atklāju, ka tās divas stundas autobusā daudz feināk pavadīt lasot nevis guļot vai klausoties mūziku. Turpmāk tikai tā.
Jāēd vakariņas, čabuļi.