Kur Vecrīgā var astoņos no rīta paēst, galu galā?! Jāiet ar to dēļu somu kā tādam vilkam izsalkušam un jārausta aizslēgtas durvis.
Bet nu jā.. ir atgriešanās prieks. Un šeit nav ziemas! Ziema palika tur.
Tagad nāk miegs, jo lidojums bija garš un krateklīgs. Desmit dienās mīnus 2kg. Bet jāiet gulēt.
Safilmēts ir daudz, nobraukts arī ir daudz. Defs montēs, es, iespējams, uzrakstīšu.
Un autobusa konduktore vaicāja, vai Defa māmuļa ir mūsu trenere. Bij smieklīgi. Bet Zotiņam seja kā pusnēģeeim.