Nu, tad, ja par fizikālismu, tad par fizikālo. Vēl šovar skrēju un izpildīju vienu no saviem mīļākajiem vingrinājumiem. Vispār, to varētu pildīt arī pirms skrējiena, jo pēc tā tas ir galinošs. Tātad, nevis tur kaut kāda parasta vilkšanās stieņos, līdztekas, mugura vai lāpstiņas, bet gan atspere un prese. Lai arī presi var pavisam mierīgi arī mājas apstākļos spiest, tomēr ne šādi: štelle pavisam vienkārša - palekties un sarauties tik tālu, lai ar ceļiem lecienā trāpītu sev pa pleciem (nez, neesmu uz savas ādas izjutis, bet domāju, ka dāmām ar kuplu krūtažu varētu būt pagrūti). Un tā 20x no vietas! Pēc 6km skrējiena pirmo piegājienu vēl var uztaisīt, otrajā pie beigām jau vairs līdz pleciem aizsniegties nevaru, bet trešais piegājiens jau ir parodija.