Saka jau, ka katram kārtīgam vecim pavasarī vismaz viena ieva jāizcērt. Nocirtu kādas sešas. Nedēļas nogales skriešanas nodarbības aizstāju ar kapitālu malkas talku dubļos, slapjām kājām, ielūšanu ledū, kāršu spēlēšanu un šņabja dzeršanu ar tēvu un krusttēvu Staldzenē.
Krūmi būs jācērt arī turpmākajās ned.nogalēs. Ja kāds parakstās uz fizikālām nodarbībām svaigā gaisā 300 m no jūras - velkomēti, konrādi! Kruasānam, protams, dalība obligāta. Jo viņš ir trimmeru fetišista dēls.
Bet šodien pirmo reizi mūžā tā pa īstam sabijos par savējiem. Nu, tā pa īstam! Koks izrādījās iekšā sapuvis un nepakļāvās nekādām gāzēja vēlmēm, nokrita apm. 2m no mātes. Tā pārmīzis nebiju ne tad, kad kapotam ar moci pārli lidoju, ne tad kad Kaukāzā slīku. Bet visi dzīvi, veseli, viens krūmājs nogāzts.
Ārkārtīgi nepatīk braukt pa miglu.