Man kaimiņos dzīvo viens cilvēks (ja to var nosaukt par cilvēku), kas savu suni vnk izlaiž ārā. Brīžiem šķiet, ka viņš arī aizmirst ielaist iekšā, jo sunīts stāv pie āra durvīm un gaida, kad kāds viņu ielaiž, jo viņš nezin durvju kodu. Tad, kad es viņu ielaižu iekšā (citreiz arī pēc vēlā treniņa, kad mājās esmu pēc 24iem), viņš parasti uzbrauc ar mani uz piekto stāvu liftā, bet tālāk es gan viņu nelaižu.

Un šis laiks - sniegs, saule, mīnuss ir pats foršākais laiks, lai ietu ar suni uz mežu un tā ezeru! :o)