antarctica starts here
Jaunākais
8.8.19 18:29
man nu ir jauns dzīves mērķis - skatīties bolivudu ne tāpat vien, bet lai varētu pēc laika piedalīties bolivudas viktorīnā, kas notiek feisītī dzīvajā katru ceturtdienu un kur var vinnēt es neatceros cik rūpijas, bet nu ~600 eiras, karoče.
***
sāga "indieši un ēdiens" iegūst jaunus apgriezienus. esmu jau pieradusi, ka 30% sarunu ar deju indieti griežas ap ēdienu (kur rīgā varētu dabūt to un to vai ko tādu šobrīd varētu apēst (sapņaini veroties tālē)), bet citi laikam vēl nav - viņa kolēģe s. (vietējā meitene, kas, vairākus gadus nodzīvojusi japānā, atgriezusies latvijā) (šajā darbā viņam maksā, un labi, ka tā) uzzīmējusi ar viņu, ē, mangu?, kas tieši tā arī saucas - "hungry deju indietis".
***
vispār sen nav bijis tik tīneidžeriskas vasaras, pat tīneidžerībā, iespējams, ne, jo tad bija jādzer un jāgruzās, un tā, un tas, protams, pieder pie tīneidžerības, bet nu cik var
7.8.19 09:46
kafenē reiz strādāja arī kušils. kušils teorētiski bija no šrilankas (ķipa, laikam tamils?), bet dzimis un audzis londonā, un sevi totāli neasociēja ar kaut kādiem tur iezemiešiem (viņam nebija īpaša kontakta ar kafenes indiešiem, toties bija labs kontakts ar dāgu, to pašu, kas pēc tam apzaga kafeni un aizlaidās). studēja latvijā zobārstniecību (atbildot uz jautājumu: a ko viņi visi studē šeit?, jāsaka, ka tāda paša iemesla dēļ kā visādi vācieši - tāpēc, ka tas ir LĒTI). lūk, viņš bija totāli apsēsts ar seksu. darba laikā tā vietā, lai strādātu, pārsvarā stāstīja par saviem piedzīvojumiem (domājot par cilvēkiem to sliktāko, esmu droša, ka vismaz pusi izdomāja, bet, pat ja patiesība bija kaut 30 procenti, nacionālajai apvienībai būtu jāsāk nopietni satraukties par vietējo zelteņu tikumību un, khem, atvērtību). m. mēdza besīties, sak, zajeblo jau klausīties par kušila seksiem, kad neskaitāmie smūtiji un cēzara salāti paliek neuztaisīti. bez bravūras viņš esot stāstījis vien par savu pirmo mēģinājumu salabot cilvēkam zobu mācību iestādes treniņu klīnikā. esot svīdis un trīcējis, un noņēmies četras stundas. vēl kušilam nepatika bolivudas filmas, viņš no tām pat tā kā kaunējās, tāpēc viņš pavisam noteikti neietilpst manu iecienīto cilvēku lokā.
7.8.19 07:58
kafenē senāk strādāja kristietis no vienas no tām jaunajām draudzēm, neatceros nosaukumu. (vienreiz prasīju viņam, viņš nobolīja acis un atteica: pie kādas draudzes piederēja jēzus apustuļi??) viņš arī apprecēja meiteni no tās pašas draudzes. man šķiet, ka viņi bija pazīstami aptuveni nedēļu, kad nolēma precēties, bet satrauktos prātus varu nomierināt, ka saderināšanās gan ilga kādu gadu. lai gan abi, protams, bija ļoti jauni, knapi pāri 20 (brīva vieta kliedzējiem, kā sazombēti jaunieši sapisīs sev dzīvi). vo, meitene bija resna, turklāt ne sociāli lol resna, bet pavisam bioloģiski; vispārējā pievilcības skalā džeks noteikti ieņēma labāku pozīciju.
tas džeks aizgāja no kafenes un atvēra ar savu topošo sievu pats savu klīninga biznesu (kurā strādāja, man šķiet, vieni vienīgi jaunieši no draudzes), tāpēc kontakts pajuka, bet meitene ļoti ātri pēc kāzām ieņēma bērnu. atceros, kā kādā sestajā mēnesī viņa vēl braši vadīja auto un pāris reizes bija atbraukusi uz kafeni, lai palīdzētu ar uzkopšanu, izskatījās labā fiziskā un morālā formā). tad "dievs atsūtīja viņiem 4 istabu dzīvokli" (as in kkāds radinieks atmeta pekas un novēlēja to viņiem), par ko viņi bija ļ. priecīgi. nu, un šobrīd nezinu, kā viņiem klājas (jāiet ielūrēt feisītī), taču esmu visai droša, ka labi.
par ko es te? a ne par ko, atcerējos par sen neredzētiem cilvēkiem.
6.8.19 11:20 - n_komentārs
vienmēr ir jautri lasīt, kad citi publicē savas erotiskās fantāzijas, jo īpaši man patika moments, kad tu caur trolejbusa stiklu ar savu astrālo detektoru detektēji pendžu tautību (promska krievu). also, septiņi babaji būtu labāk par trim (sakrālāks skaitlis).
6.8.19 10:08
es gribu iemācīties reāli kruta peldēt, lai varētu piekopt purva daivingu!
bet vispār šī vasara paiet zem traumu zīmes - ar visām traumētajām kājām un galvām izbesījos par piespiedu mazkustību un visu treniņu uzsvaru liku uz rokām un muguru, kas rezultējās tajā, ka kādu nedēļu bija ļoti grūti atrast pozu, kurā nenāktos mosties ik pēc pusstundas, jo atkal esi uzgūlies uz kādas īpaši sāpīgas vietas bļe! galvenais, ka nav nedz laika, nedz intereses to visu baigi rehabilitēt, jo gan jau pats sadzīs kaut kā (dzīst jau dzīst, tikai lēēēnāāām). vai, teiksim, izdomā, ka šodien gan es to kāju saudzēšu, bet dienas beigās atkal - 10 000 noieti soļi telefonā, un tas viss neskaitot dejas, šmejas un citas aktivitātes. šis ir čīkstēšanas posts, ja kas!
4.8.19 19:47
ou, bet sedā taču tagad ir kafejnīca! respektīvi, galvenajā laukumā pie veikala "dens un nesi" (vai kā viņu tur) ir izlikts galds ar pāris krēsliem, pie kura tu vari publiski un uzkrītoši patērēt to, ko esi iegādājies veikalā, un tam par godu veikala izkārtne ir papildināta ar izkārtni "kafejnīca seda".
bet, kamēr bijām prom, kāds laipni piereģistrējis manu epastiņu dažādos interesantos saitos (gay nigger smth of america utt utml), un mans spama folderis ir pilns ar aizraujošiem atklājumiem! es mīlu savus fanus :*
4.8.19 17:23
Šodien nozagu laivu (pēc tam noliku vietā), šķērsoju robežu bez pases un uzzināju, ka monikai zilei ir tviteris
3.8.19 19:39
es vienkārši nesapratu, kā youtubē no befikre var būt vani kapoor red bikini scene, vani kapoor green bikini scene un vani kapoor white bikini scene, bet nav karaoke scene, kas varētu būt vissmieklīgākā karaoke aina kinematogrāfa vēsturē. gribēju iepostot šeit un pajautāt, vai jums tā liekas tikpat smieklīga, cik man, kura ar šausmām konstatēja, ka zina taču visas piesmietās dziesmas!
bet par pašu filmu es pat nezinu, ko teikt - ar visiem plikumiem, casual sex un lesbiešu maigošanos tur ir viss, lai parasts indietis nezinātu, kur likt acis aiz kauna, tak ar to visu esmu droša, ka noteiktai balto cilvēku grupai tā liksies aizvainojošāka, sieviešnīdošāka, regresīvāka, represīvāka un vēl nezin kādīgāka filma, nekā _parastā_ bolivudas filma.
also, sanāca nejauši feisītī apstiprināt vienu nepazīstamu indieti, jo sajaucu ar pazīstamu (šņuk). ar šausmām un aizrautību gaidīju dikpikus vai vismaz neveiklā angļu valodā formulētu koķetēriju, bet neko, sēž un dažreiz laiko kko klusām. cik neinteresanti!
2.8.19 12:24
man te nesen pateica, ka es braucot kā džeks (as in ātri un pārliecināti), un, tā kā tas bija domāts kā kompliments, es to uztvēru kā komplimentu. (protams, tieši tajā brīdī uz pagrieziena mūs apdzina beha, bremzēm čīkstot, un es teicu: nē, lūk, viņš brauc kā džeks!)
beisiklī, ja kkas ir domāts kā kompliments, ir vērts to tā arī uztvert. ja psihs vistkopis, acīm mirdzot, teiktu man: tu esi skaista un gudra kā vista!, es drošvien justos ielīksmota, lai arī viegli uzjautrināta
1.8.19 10:43
pie paša draudzības kurgāna stāv kārtējā no ziljona pamestu latvijas māju. durvis ir aiznaglotas, bet pa logu var viegli tikt iekšā. viss joprojām ir turpat, grāmatas, mēbeles, šubas, pagājušā gadsimta telefons. un jēzus istabas stūrī. jēzu es gribēju pievākt sev, lai tas dzīvo neldijā, nevis pūst baltkrievijas pierobežā, bet m. uzstāja, ka tam jāpaliek uzraudzīt savu īpašumu. pakļāvos,
jo esmu patriarhāta upuris. bet varbūt nākamgad es tomēr aizbraukšu viņam pakaļ!
https://ibb.co/gDy3QSnrunājot par pamestām mājām, biju sajūsmā, kad uzzināju, ka kafenes kolēģei d. bērnībā patika ložņāt pa pamestām mājām, lai tās SAKĀRTOTU. man tas likās TIK KRUTA (un kolēģi d. ļoti raksturojoši). jo man gribas/ir gribējies vnk ielūrēt un kko pafantazēt. robeža, kas nošķir lūriķus no darītājiem utt utml.
31.7.19 10:33
oi, jāatceras taču pajautāt beidzot, vai indieši ir lietas kursā, ka starp viņiem un latviešiem pastāv sena un sakrāla saikne, un, kā rakstīja ivars vīks, ja latviešu zemnieks un indiešu zemnieks satiktos un uzsāktu sarunu katrs savā valodā*, pēc 30 minūtēm viņi saprastu viens otru pilnībā.
*es, vot, neatceros, vai ar savu valodu šajā gadījumā bija domāta hindi vai sanskrits. bet nu kurā pasaku valstībā lai vīka kungs izrautu sanskritā runājošu zemnieku? neatceros arī, kur tas īsti bija - "mūsu dižajā senatnē", vai?
30.7.19 09:31
par bērnkopību indiešu gaumē, es tikai ātri, ātri izstāstīšu manu mīļāko keisu. par brokastīm.
kārtīgi indiešu vecāki ceļas četros no rīta (kas ir saprotami, jo vasarās temperatūra radžastānā mēdz pārsniegt 50 grādus, un kko taču gribas arī izdarīt!) un stundu piekopj reliģiju. piecos no rīta viņi ķeras pie brokastu gatavošanas, kas ir galdā septiņos. un šajā brīdī pie galda ir jābūt visiem. nav svarīgi, kā tu jūties vai cikos tu esi aizgājis gulēt, vai ko tu esi darījis visu nakti (piem, tu vari būt tīneidžeris, kas visu nakti čatojis ar draugiem vai spēlējis spēles). ja tu neesi pie galda septiņos, tu vienkārši paliec neēdis, un nevienam nerūp, ka bērnam jāiet uz skolu or smth izsalkušam. no izlaistas ēdienreizes vēl neviens nav nomiris!
29.7.19 08:43
cilvēki piesauc austrumu "kolektīvismu" pretstatā rietumu "individuālismu" tā, it kā tas būtu kkas iekšķīgi iebūvēts, bet viss ir pagalam triviāli - cik lielā mērā tu kā indivīds spēj izdzīvot on your own? cik lielā mērā tev ir nepieciešams tuvinieku atbalsts nevis kkādos sīkumos, bet pamatvajadzībās? un nav tā, ka tu to nezinātu, bet viena lieta ir zināt _teorētiski_, pavisam cita - pienākt tuvāk indiešu ģimenei, kura reāli darbojas kā viens vesels. kā viens nevainojams mehānisms, kur jaunzēlandē dzīvojošais vecākais brālis no jaunzēlandes algas pilnībā apmaksā jaunāko brāļu un māsu studijas (latvijā - lēti, indijā - jūtami dārgāk) un lielā mērā atbalsta vecākus, un pretī saņem, teiksim, sievu (nav tā, ka vecāki negribētu, lai viņš atrastu meiteni pa savam prātam, bet to, savukārt, negrib viņš pats, tāpēc šobrīd tiek rūpīgi izvērtētas aptuveni desmit kandidātes), nu un vispār totālu un pilnīgi atbalstu no visiem ģimenes locekļiem. biju šokā, kad uzzināju, ka deju indietis grūtākos brīžos nevis piepiš mūli vai raksta žēlabainus palagus cibā, bet zvana tētim un stundām ilgi ar vinu runā, jo tētim ir pieredze, tētis par viņu nesmiesies un nestāstīs viņa noslēpumus tālāk. kā ir ar privacy? nekādu problēmu, kā teiktu indiešu mamma, mājā ir septiņas istabas, izvēlies jebkuru un dzīvo tajā ar visu savu privacy!
manā ģimenē mēs reāli neesam viens otram vajadzīgi. vecaimammai vienīgi varbūt, bet viņai reāli patīk spekulēt ar savu bezpalīdzību un pārspīlēt to; ja viņa būtu totāli viena, viņa dzīvotu tikai nedaudz sliktāk. bet tas nav tāpēc, ka mēs esam tādi kruti un visu varoši (lai gan mums gribētos tā domāt), bet tāpēc, ka dzīve šeit ir viegla. un atstāj lielu laiktelpu dažādām huiņām. un runām par sliktajiem vecākiem, kuri sapisuši tev dzīvi ar to, ka divu gadu vecumā nosēdināja uz nepareizā podiņa, un tagad tev ir daudz jāgaužas psihoterapeitiem, bet nekādu runu par to, kāda taviem vecākiem ir jēga no tevis
28.7.19 10:32
vakardienas deju hailaits bija pēc dejām, vecāķos, kad pie mums pielāčoja kāds vecis ar minerālūdens pudeli, kurā nebija minerālūdens, un nebija aizdzenams prom, iekams deju indietis nebūs ar viņu sadzēris. tā nu nabags dabūja provēt "īsto latgaļu šmakovku".
***
bet šobrīd, domājot par indiešiem, mani interesē divi punkti - kā nācija, kurai ir tik maz seksa, ir spējusi saražot miljardu indivīdu, un vai indieši apzinās, cik labi viņi liek citiem justies, neko īpašu nedarot? jo tas ir psc, cik ļoti visi grib būt deju indieša vai, teiksim, saīda draugi (un tie ir ļoti dažādi indieši pēc visiem parametriem). ieraugot saīdu, atplaukst lielākie nīgruļi. saīdam tiek piedots tas, ko nepiedod citiem, like, uztaisa vistu ar asuma pakāpi 9, lai gan jābūt 3, vai piededzina kko - nekas traks, tas taču mūsu jaukais saīds! uķi puķi! īsts magic
26.7.19 09:25
traumu bilance: uz kreisās kājas uzkāpa zirgs, bet vakar ar ieskrējienu ietesos āraišu ēzerpilī un nobremzēju ar galvu. labā kāja toties man traumēta jau pāris nedēļas; speciāli pirms atvaļinājuma iebraucu traumās, lai tomēr uztaisītu rentgenu un apvaicātos ārstiem (btw, pamanījāt, ka nakts/agrās rīta maiņās tur ne tikai nekad nav rindu, bet arī vienmēr strādā tikai jauni, izskatīgi vīrieši?), vai kāja sadzīs, ja es to īpaši neatpūtināšu? saņēmusi atbildi - kaut kad jau sadzīs - mierīgu sirdi devos tālāk.
25.7.19 07:06
Zalesje ir dzivoklu māja, kas saucas Entuziasti!!!!
24.7.19 19:45
Tiekam iekšā Pasienes baznīcā bez pieteikuma, tiekam iekšā Baltinavas kafe ārpus darba laika, tiekam kruta brīvdienu mājā par smieklu naudu, jo bomzu mājiņu, ko nobukoju, es nobukoju uz augustu, ne šovakaru, un man dāsni ļāva izpausties citur. Also, Zilupe ir mīlīga un draudzīga mazpilsēta. Sieviete, kas spodrinaja lietas pravoslavu boznica, izvadāja mūs pa visurieni, kamēr batjuska neskatās.
24.7.19 07:48
Pasienes suņu stāsti cauri gadiem, vai Zilupe - iecietības pilsēta, kādu izklaidi lai izvēlas?
19.7.19 09:18
laikos, kad pārvietojos ar stopiem, nesprādzējās neviens. reizēm, kad braucām garām policijas patruļai, šoferis teica, lai uzmetu siksnu tā, lai izskatās, ka esmu piesprādzējusies. tā es arī darīju un jutos ļoti sazvērnieciski, stūlbie menti, ahahahā.
indija, šķiet, joprojām ir tajā fāzē. pirmoreiz, vedot deju indieti, kurš i nedomāja sprādzēties, teicu, ka tā tas neies cauri un braukšana bez siksnas latvijā ir ļ. dārgs prieks. paklausīja. citu reizi n., kas bija klāt, iesaucās, ka likums par šofera atbildību ir atcelts, un nu tāpat kā senākos laikos soda tikai pasažierus (tā ir?). tad arī nospļāvos, nolēmu netēlot učeni vai indiešu mammu (kura visiem saviem ārzemēs rezidējošiem bērniem zvana katru dienu, un pasarg šiva nepacelt trubu un neparunāt ar viņu vienu, divas vai trīs stundas!!) un ļaut cilvēkam braukt tāpat, lai tak maksā un/vai cieš, ja grib. un tā nu viņš brauc un tēlo, ka ir piesprādzējies, tāpat kā es nulto sākumā. lol!
vissmieklīgāk, protams, bija kijevā, kad kāpām ūberā, lai brauktu uz lidostu, bet tajā mašīnā vispār nebija siksnu! ņepoņatkā taustījos apkārt, līdz taksists pamanīja un jautāja: siksnas meklējat, ja? es tās parasti slēpju zem sēdekļiem, lai cilvēkiem netraucētu.
18.7.19 11:21
šobrīd cenšos notirgot mammas biļetes uz PV liepājā (arī viņai ir savi netikumi), un, protams, cilvēki nemāk lasīt un raksta man, nevis viņai. un tikai tagad pamanīju, ka stulbais FB ir filtrējis ziņas no nepazīstamiem cilvēkiem! pārsvarā visādu reklāmas spamu, bet viens svešs INDIETIS man nesen, kā izrādās, rakstīja you look very poetic
ar to es gribēju teikt, ka foršās bolivudas dejas mums tagad pārceļas uz sestdienu 12.00. turpat uz miera ielas. ja kāds grib un var pievienoties, būtu baisi jauki, jo man bail, ka kāds atkritīs, un mēs paliksim nerentabli maz.