kafenē reiz strādāja arī kušils. kušils teorētiski bija no šrilankas (ķipa, laikam tamils?), bet dzimis un audzis londonā, un sevi totāli neasociēja ar kaut kādiem tur iezemiešiem (viņam nebija īpaša kontakta ar kafenes indiešiem, toties bija labs kontakts ar dāgu, to pašu, kas pēc tam apzaga kafeni un aizlaidās). studēja latvijā zobārstniecību (atbildot uz jautājumu: a ko viņi visi studē šeit?, jāsaka, ka tāda paša iemesla dēļ kā visādi vācieši - tāpēc, ka tas ir LĒTI). lūk, viņš bija totāli apsēsts ar seksu. darba laikā tā vietā, lai strādātu, pārsvarā stāstīja par saviem piedzīvojumiem (domājot par cilvēkiem to sliktāko, esmu droša, ka vismaz pusi izdomāja, bet, pat ja patiesība bija kaut 30 procenti, nacionālajai apvienībai būtu jāsāk nopietni satraukties par vietējo zelteņu tikumību un, khem, atvērtību). m. mēdza besīties, sak, zajeblo jau klausīties par kušila seksiem, kad neskaitāmie smūtiji un cēzara salāti paliek neuztaisīti. bez bravūras viņš esot stāstījis vien par savu pirmo mēģinājumu salabot cilvēkam zobu mācību iestādes treniņu klīnikā. esot svīdis un trīcējis, un noņēmies četras stundas. vēl kušilam nepatika bolivudas filmas, viņš no tām pat tā kā kaunējās, tāpēc viņš pavisam noteikti neietilpst manu iecienīto cilvēku lokā.