pie paša draudzības kurgāna stāv kārtējā no ziljona pamestu latvijas māju. durvis ir aiznaglotas, bet pa logu var viegli tikt iekšā. viss joprojām ir turpat, grāmatas, mēbeles, šubas, pagājušā gadsimta telefons. un jēzus istabas stūrī. jēzu es gribēju pievākt sev, lai tas dzīvo neldijā, nevis pūst baltkrievijas pierobežā, bet m. uzstāja, ka tam jāpaliek uzraudzīt savu īpašumu. pakļāvos, jo esmu patriarhāta upuris. bet varbūt nākamgad es tomēr aizbraukšu viņam pakaļ!

https://ibb.co/gDy3QSn

runājot par pamestām mājām, biju sajūsmā, kad uzzināju, ka kafenes kolēģei d. bērnībā patika ložņāt pa pamestām mājām, lai tās SAKĀRTOTU. man tas likās TIK KRUTA (un kolēģi d. ļoti raksturojoši). jo man gribas/ir gribējies vnk ielūrēt un kko pafantazēt. robeža, kas nošķir lūriķus no darītājiem utt utml.