man te nesen pateica, ka es braucot kā džeks (as in ātri un pārliecināti), un, tā kā tas bija domāts kā kompliments, es to uztvēru kā komplimentu. (protams, tieši tajā brīdī uz pagrieziena mūs apdzina beha, bremzēm čīkstot, un es teicu: nē, lūk, viņš brauc kā džeks!)

beisiklī, ja kkas ir domāts kā kompliments, ir vērts to tā arī uztvert. ja psihs vistkopis, acīm mirdzot, teiktu man: tu esi skaista un gudra kā vista!, es drošvien justos ielīksmota, lai arī viegli uzjautrināta