visbiežāk esmu melojusi, šķiet, par to, ka esmu no jauktas ģimenes. vieglāk vienu reizi samelot, nekā simts reizes skaidrot [potenciālam darba devējam, pasniedzējam vai kādam citam čubrikam, no kura tev kaut ko vajag], kā un kāpēc tu zini un proti to, ko tu zini un proti. vai n-to reizi klausīties šitus par "ar mātes pienu"; tobiš, ja mātes piena nav bijis - ticamības momenta arī nav.

un man jau zajeblo brīnīties, lasot/dzirdot par divām rīgām vai paralēlām rīgām, vai nepārvarāmām atšķirībām, vai tml. labā noskaņojumā es vienkārši nesaprotu un aizmirstu. sliktā - kādu brīdi aktīvi padomāju par nepārvarāmo atšķirību sludinātājiem kā par, kālaitopasaka, interesantiem cilvēkiem.