grāvī dzīvojot, mistiskā kārtā no sirds iemīlēju hiphopu.

teorētiski labāk šādu mīlēšanu varētu veicināt ķengurrags, bet ar ķengurragu man atklājās tāda nesaderība, ka iemīlēt tur kaut ko nebija iespējams; pat vienkārša jušanās savā ādā sagādāja zināmu piepūli.
ne tur halātā uz celma pasēdēt, ne iziet līkloču pastaigā [ļoti nomāca lineāltaisnās ielas un promenādes], ne paēst. vakar izlasīju helveticas pūcīgo ierakstu par paiku lielveikalos un nodomāju: nav gan tā!, bet tad atcerējos, ka ķengurragā dzīvojot, svarā novienādojos ar pagalma kaķiem, jo likās labāk grauzt pašas nagus, nekā vietējo veikalu piedāvājumu.