redzējām raibu taureni. tad dzeltenu. tad atkal raibu. tad atkal dzeltenu. un vēl vienu. un vēl. un vēl!

vēl redzējām tonnu ar zaķu kakām, sīļus, žubītes, laikam jau svilpi, nenosakāmākus mazputnus, kāšus ar zosveidīgajiem. cilvēku, kurš soļo pa sliedēm starp vecdaugavu un vecāķiem, iegrimis lasāmvielā.
izskatās, ka mežā jau itin labi var nakšņot.


vieta, kur no zemes ārā līduši trīs nenosakāmi monstri.


šai cepurei ir funkcija atbaidīt lūšus un sēņotājus.


gravu un kuģīšu laiks.




dzmitie šķūnīši.

vajadzētu vēl aizmeilot ko burkšķošu ziadam ā uz kaliforniju un patulkot par cilvēkiem, kuri krīt dubļos no lielām sarkanām bumbām.