a kur foodnazisms?

es pēc pēdējiem pāra mēnešiem, kuros ēst gandrīz nav gribējies vispār, secināju, ka taisni tā arī vislabāk jūtos un ka nav, ko žirīt. no otras puses, kad nu man tomēr sagribas, tad jāēd ir ātri, citādi tumsiņa un viktoriāniskās ģībšanas tendences ir klāt pusstundas laikā.
cilvēka organisms ir debils un nepilnīgi uzkonstruēts, diemžēl.