no rītiem es parasti kā zombijs atvados no m. un tad turpinu vēl kādu stundu šņākt un vērot krāsainas bildītes. bildītes, par lielumlielu nožēlu, vienmēr ir tādas negotiskas, nesimboliskas, nedziļas, nenopietnas, aš kauns būtu kāda sapņu komūnā ierakstīt. kā vecākai māsai no "idiota", kura mūždien sapņoja sešas vistas vai tml.

šorīt es, piemēram, nosapņoju, ka annika norlin [dziedātāja tāda] patiesībā ir cēlusies no maniem ludzas radiem, par ko es ļoti sapriecājos un sataisījos braukt pie viņas ciemos ar kāpostu pīrādziņiem, bet tad uzausa saule un es tomēr pamodos.