par "seržanta lapiņa atgriešanos" taču beidzot ir kaut kas jāuzraksta.
lūk, es pēc noskatīšanās aizdomājos, ka ir vērts beidzot kādu reizi dzīvē aiziet uz JRT. un tas jau ir rādītājs.

esmu neizprotamā kārtā uzmodusies sešos un apmulsusi no iespēju bezgalības. mazliet apskaužu tos, kuri šādi ceļas regulāri, bet neapskaužu, ja top piespiesti.