kamēr es te zvanos šmidam, es paspēju iztulkot pusi no šodienas darbiem, aiziet uz pastu, aiznest zābakus labošanai, aiziet uz veikalu, izlasīt pārdesmit lappuses no "reaper man", uztaisīt un aprīt brokastis, vairākas reizes noklausīties salem albumu "king night", bet viņi nevar vienu vienīgu reizi pacelt klausuli.

kad es beidzot viņus sazvanīšu, jūtu, ka vienkārši iebrēkšu: vid sūkā! un nometīšu trubu. vai ieslēgšu mūziku uz skaļāko un klusēšu [tas par to gaidīšanas meldiņu]. šādas reizes strauji atmet mani deviņu gadu vecuma reakcijās.

ai, uzzvanīšu viņiem pēc kāda mēneša.