vēl ir tāda lieta kā ievārījums ( kas protams arī ir neizmerojams ļaunums ), bet ir tāda Latvijas cilvēku daļa ( liela , bet neredzama), kuri starp citu, ikdienā cukuru lietot atļauties nevar, tāpat kā ziemā pirkt ābolus un mandarīnus, bet pārtiek no tā ko paši saaudzē un salasa. Tas, ko es šeit redzu- veci cilvēki, ģimenes ar bērniem, kuriem ievārijums ir kādi ne kādi vitamīni + vismaz kaut kāds garnējums- pankūkas no miltiem ar ūdeni, putra uz ūdens, maize. Viņiem cukurs ir nepieciešamas konservēšanai, jo saldētavu pat ja sakrāt, ar šo lielisko elektro padevi, nav vērts turēt, jo viss salasītais- mellenes, zemenes, brūklenes, āboli, bumbieri, plūmes utt pārvērtīsies putrā, bet ievārījumu var droši glabāt un patērēt visu ziemu.