senākos laikos, kad šķīros ar kādu boyfriendu, mamma izsauca mani на ковер un sāka tincināt, kas, kā un kāpēc [viņai patika tas boyfriends]. godīgi arī izstāstīju [kašķi, ķīviņi, garlaicība, рутина заела]. uz ko saņēmu atbildi: bet tas ir normāli. tā ir visiem. jācenšas'n'jāstrādā.
uz ko es atbildēju, ka ā) tā nevar būt norma; bē) ja arī tā, labāk ir pavadīt atlikušo mūžu, lēkājot no attiecībām uz attiecībām, nepadarot tās par centrālo notikumu savā dzīvē.

tajā brīdī mamma mēģināja glābt laulību ar otro vīru. par laimi, viņai nepietika mazohisma darīt to ilgāk par diviem gadiem. par laimi, itin drīz viņa satika vīru nr 3 un, domājams, pārliecinājās pati, ka punkts ā) ir visnotaļ patiess.

man sāk šķist, ka aiz mana bezbožnā cinisma slēpjas bezbožnais romantisms.

krutu jums visiem dienu!