organizatoriskā epic faila labākajās un turpinošās tradīcijās mēs gandrīz-nedabūjām mūsu koncertbiļetes [jo neviens iekš kases nezināja, vai printēt, neprintēt? vai varbūt jau izprintētas un noslēptas? turklāt, protams, parole - aves vārds izrādījās pierakstīts nepareizi]

un gandrīz-nokavējām atpakaļreisu, ienesoties lidostā nemetaforiskās piecas minūtes pirms vārtu slēgšanas [no zābakiem pirms drošības kontroles tika izlekts skrējienā].

pirmā frāze, ko dzirdēju rīgas lidostā un attiecīgi dzimtenē, bija "es tūlīt kādam iemetīšu ar pudeli!" [welcome to my country!], toties mājas sagaida ar svaigi saceptām pankūkām, tāpēc par pārējo vēlāk.