kāda ikgadēja un nopelniem bagāta lv mūzikas pasākuma, kura nosaukumu es pagaidām negribētu šeit minēt [bet kurš sākas ar bē, beidzas ar es, un tajā pavisam ir seši burti], ietvaros notiek daudz brīnišķu lietu. tā, ka pat grūti izvēlēties visbrīnišķīgāko. iespējams, tas, ka pasākuma organizētāja zvana dalībniekiem un cenšas iestāstīt, ka citi tās pašas grupas dalībnieki esot solījuši atpirkt no viņas kaudzi ar biļetēm par nieka 100+ latiem, lai izplatītu paši? šitā laikam ir tā slavenā veiksmīgā uzņēmējdarbība un kreatīvā pieeja krīzes jautājumu risināšanai.

vai mēģina izmantot dalībniekus kā haļavno darbaspēku ["paņemiet kaudzi ar bukletiem, izdāļājiet meitenēm uz ielas"]?

vai dzīvo pārliecibā, ka lv ir izbeidzies itin viss, izņemot viņas festivālu, tāpēc mierīgi var rīkot saundčeku desmitos darbdienas rītā ["vai arī kāds šajā laikā tomēr strādā"]?

a es esmu jums teikusi, ka man bezgala riebjas pasākuma koncepts kā tāds?