man patīk, kad sūdi-sūdiņi [vispār pārāk stiprs vārds rutinētiem niekiem] nāk nepārskaitļos.

viens vispār nav ņemams par pilnu; tad nāk otrs, es kļūstu nedaudz nīgra un sapņoju, kā brienu pāri lietuvas kupenām basām un baisām kājām [moš vienkārši jāsāk kurināt?], tad piedevām (3) kā rīgas pašvaldībai pirmais sniegs uz galvas uzkrīt gāzes izbeigšanās un piegādātāja "numurs, uz kuru jūs zvanāt, neeksistē", bet tad strauji iestājas saulaina vienaldzība.
jāaiziet šodien nokārtot viens tests, tas starp priecīgām ziņām.