draudziņi dzīvo pārliecībā, ka man nenormāli besī dziesmu svētki
[kas neatbilst patiesībai, jo tie man ir nenormāli vienaldzīgi],
tāpēc uzdāvināja man kaut kad dziesmu svētku krūzīti.
bet man joprojām vienalga, es priecājos, jo tīru krūžu nevar būt par daudz, un dzeru no tās tēju nestresojot,
un dzertu tēju nestresojot arī no krūzes ar uzrakstu "nāvi chimerai",
arī ar uzrakstu "nāvi chimerai īpaši nežēlīgā veidā";
vārdi ir tāds sūds. to es galvoju kā diplomēta filoloģe-teicamniece, pat necenšoties piemeklēt kādu izteiksmīgu epitetu.
kurš gan vispār spēj ticēt vārda spēkam.
ja reiz es ticētu, es taču momentā aizvērtos un nesārņotu ēteri ar šo šlaku.
drukāti vārdi vismaz noderēs apkurei garajā ziemā [sūti vēl mums politisko spamu, šleser, sūti vēl!]


bet aizvērties nekaitētu gan.