mani, Dievam žēl, iemīļotākie lamuvārdi, no kuriem labprāt atbrīvotos: "bļaģ, joptvaju maķ, maukas, kropļi";
lamuvārdi, kurus man patīk lietot, jo patīk kā skan: "sūds, sūdu būšana, cūku bedre [ja to var nosaukt par lamuvārdu], dirsa";
lamuvārdi, ko gribētu biežāk lietot savā leksikā, jo šķiet smieklīgāk un interesantāk: "johaidī, bitīt matos, piķis un zēvele, velns parāvis, bļamba, netīrās cūkas, jopcik' ar āzīt', pie joda, jupis parāvis";
tēvs savā laikā lietoja "jopcik ar' āzīt', bitīt' matos, johaidī, un jebeņi māķeri, vai kkā tā".
vispār jau lamāties tomēr vajagot, ja kkas kremt vai riebj, veci ļaudis un zinātnieki saka.