austrumeiropas reģionu pametušie cilvēki bieži stāsta [nu, patīk man visādus ekvadorā iebraucējus palasīt], ka beidzot vairs negaida agresiju no katra pretīmnācēja, ko agrāk pat neapzinājās.

man likās, ka es nu gan esmu saulstariņš un neko tādu negaidu, bet piefiksēju tomēr, ka gulēt ejot ne reizi neaizmirstam iedarbināt pašdarināto [makgaivers mūžam dzīvs!] signalizāciju, pie gultas mums vienmēr stāv nazis un nunčaki, bet pirmās glābjamības mantas vienmēr ir pa rokai, lai viegli paķert līdzi, lecot ārā pa logu un telefoniski trobelējot kārtībniekus. bet es to visu daru ar mierīgu prātu un pacilājumu sirdī, goda vārds, tā kā nez.