nopļāpājot ar e-funkciju līdz nākamās dienas saullēktam pilnā plaukumā, izdomāju, ka varbūt man derētu parunāšanās ar couch tipa psihu terapeitu. lai iemīļotās fobijas un traumas neaiztiek [my precious!] un par bērnību neprasa runāt, bet lai neļauj urbināt degunu un meklēt attaisnojumus un aizbildinājumus, kad ir nolemts, ka [...].
dažreiz tik ļoti gribas būt motivētai ne tikai pēdu sauļošanai, marināžu ķīmiķošanai un ziepeņu tulkošanai.