Kad esi prom paliek dziļi vienalga par to, ko kāds LV domā par braukšanu prom vai par trakajām dienām Stokmanī. Un pa lielam arī tiem palicējiem, izņemot pašus tuvākos, ir vienalga, kā tu rīkojies. Tas laikam arī ir viens no prom braušanas plusiem. Pirmos gadus es vēl kaifoju no burziņa, kur visi visus pazīst, kad biju atbraukusi ciemos uz Rīgu. Šobrīd gan mans tusiņš ir pašķīdis (kurš pieaudzis un aizņemts palicis, kurš pasaulē aizklīdis), bet ja skatamies patiesībai acīš, man vairs tas nerūp. Cita lieta, ka atkārtot pasākumu - sākt laist saknes svešā zemē, es gan īpaši negribētu.