tā jau ir.
bet man akal liekas, ka tas ķermenis ir tas krusts, kas mums cauri šai dzīvei jāizstiepj, kamēr mūs viņā beigu beigās piesit (t.i. mēs nomirstam). :)))

p.s. un izejot no tā sanāk, ka jo kārtīgāk un centīgāk mēs viņu nesam, jo ilgāk mums jānes un jāgaida kad ta beidzot piesitīs.

man šorīt jocīga galva.