šorīt pamostoties un beidzot atkalsajūtoties kā es pati [pirmo reizi pa deviņām dienām], saku:

mans ķermenis lielu daļu laika man nafig nav vajadzīgs, varētu izraut štepseli, atslēgt apziņu un izīrēt zemeņu vācēju dresētājiem vai jebkam. ņaudiņu pēc tam sadalīsim. paturētu vien tiesības pieprasīt atpakaļ uz brīžiem, kad sailgojos pēc dažāda veida fiziskajām baudām, bet visu laiku vilkt sev pakaļ kā čemodānu, turklāt nepārtraukti kopjamu un pulējamu čemodānu - nēēēēē.