lūk, kādus brīnišķumus māsa man rakstīja četru gadu vecumā:



vēl es joprojām mainos ar viņu kleitām, tā vietā, lai pirktu jaunas.

vēl šodien kāda sirma, bet braša tante mikriņā ne saukta, ne aicināta uzmetās man par goda glābēju, ļoti publiski un ilgi aizliegdama kādam nabaga puisim [izspļauts neo pēc dp apraksta, tikai bez brillēm] mest uz mani skatienus.

vēl es sapratu, ka pāragri nopriecājos par mūža imunitāti pret skolu un ar to saistīto. pēdējā zvana ceremonijas joprojām raisa ģīboni.