tikai sākoties puslīdz siltam laikam [kur ir tas jūsu slavenais karstums?! es joprojām staigāju samta žaketē, un pat aktīva ādas vēža ķerstīšana īsti nesakarsē], sapratu, cik šausmi pus-dzīvoju rudens-ziemas-pavasara apstākļos. paspēt visu, ko vēlos, nenogurstot nemaz, vai tas ir tik daudz prasīts? nē, nopietni, cilvēkam ar iedzimto spiedienu kā mironim mērenais klimats neder.

vai nu ekvadora, vai tālie ziemeļi [efekts от противного - kad zini, ka glābiņa nebūs nekad, pat ne divus vai trīs mēnešus gadā, organisms ir spiests mobilizēties un saņemties].