strādāt no sešiem rītā līdz divpadsmitiem ir labi, jo sešas parasti neproduktīvas stundas [skauju spilvenu, žāvājos, tējoju, lēkāju naktskreklā] aizjoņo, un darbs ir izdarīts, bet strādāšanas sajūta kaut kur izpaliek, pāri paliek tikai brīvdienas sajūta.

naktī strādāt ir labi, jo ļoti nesasprindzinoši, jo nu kuram gan un kur vajadzētu steigties naktī.

slikti ir vien tas, ka visi grafiki ar laiku piegriežas, un nekā jauna es vairs nespēju izdomāt. sūtīt sevi pensijā?