nu, emocionāls jau principā ir jebkurš, jautājums tik, kā tiek reaģēts uz atsevišķiem apstākļiem u.t.t., viens tūliņ iet griezt vēnas, cits paņem 100 gramus, trešais nopērk avīzi un atslēdzas no visa, ceturtais - brauc ceļojumā u.t.t.
par dzīves izmācīšanu piekrītu daļēji, jo ir jau cilvji, kam ar, atvainojos, sūdainu koku sit, bet, kāds bijis, tāds paliek;
par "ievainojumiem" - nu, tur laikam nevarēšu piekrist, jā, ja tu pats kļūsti nežēlīgāks uz pieņem motto "aci pret aci, zobu pret zobu", tad jā.
es sevi noteikti varu skaitīt pie emocionālajiem, un varu teikt, ka daudzās lietās dzīve ir "izmācījusi", bet ne visos gadījumos par to esmu priecīgs, tieši gribas vēl vairāk darīt kko "neloģisku",piem., apiet to pašu "zobs pret zobu" vai "man viss pie kājas" principu;
nu jā, un ir tādi, kas neiztur, bet tādi sabiedrībā, un arī dabā, nav vajadzīgi, ja paši neko nedara.
ai, aizrunājos un sapinos.:)