ko es šobrīd gribu:
izklāt segu uz grīdas [mūsmājās ir izauguši daži lieki kvadrātmetri, un tas ir lieliski, un vēl ilgu laiku nebojāšu tos ar mēbelēm, ja vispār bojāšu], ieslēgt pēcpusdienas sauli [sākot ar aprīli un līdz pat rudenim tā šeit ir īpaši īpaša], ieņemt kādu no manām mīļākajām mugurkaulam nedraudzīgajām pozām un lasīt dienvidamerikāņu rakstniekus. kādu gadu. viss.

bet neraugoties uz visām pārstrādāšanām, neraugoties uz me and you against the world, vēl nekad nav tik ļoti paticis un sanācis dzīvot kā pēdējā gada laikā.