Bet es vispār nesaprotu, ko tie cilvēki svin tos sadomātos baznīcas svētkus. Jēzus augšāmcēlies? Nu un?

Bet toties es katru gadu redzu kā mostas daba un tas ir jāsvin.
Rudens saulgriežus gan nav īpaši ko svinēt, jo tur diena kļūst īsāka par nakti. Tur svin ražas novākšanu :)

Īpaši par šo nebļaustos, jo šogad nesvinēju ne vienu, ne otru, bet, kad metīšu pie lietas laicīgos darbus, tad gan svinēšu un bļaustīšos par nekonsekvenci un to, ka latviešu tradicionālajiem svētkiem nav brīvdienu, bet kaut kādiem baznīcēniem ir.
Īpaši uz baznīcēniem tomēr nedusmojos, jo tajās dienās nav jāiet uz darbu, bet tomēr dažreiz ir tā, ka darbs nekur neaizbēg, un baznīcas svētki neko nelīdz.

Tb, es vairāk izjūtu, ka man ir jāsvin dabas ritms, nekā jēzus (ja tāds vispār kādreiz ir bijis, nevis pusizdomāts varonis) dzīves līkloči.