Nu ko, pirmie spēlē hvz ko, vietām uznāk neslikts vilnis, citur atkal skaties un kaut kas nesaprotams, sāk dauzīt bungas, kliegt kaut ko ar ģitāru, apsēžās ar akusteni uz skatuves malas, izvelk mežragu un pūš. Māksla, vienvārdsakot :) Publika galīgi nesaprotama, kaut kāds kārns vārns ar baltu kažokādas cepuri, kaut kāda tantiņa tur. Maksimums 30 cilvēku zālē... Nākošie latvieši izlien ar divām basģitārām, kaudzi efektu un gārdzošu vokālu a la Attila. Vēlāk mums teiks, ka tās tipa "eksperimentālās scēnas leģendas". Nu, leģendas varbūt arī ir, savā kvartālā, vai Sanda deguna apmatojumā, jo nesaprotu, vai te SUNN O))) ietekme vai dziļa māksla, random basģitāru strinkšķināšana un kaut ko maurojošs ("guručki"? "ručki"? "dručki"? :) vokālists, blondīns ādas biksēs ar ķēdēm. Tā kā neviens neko nedod, alus pašiem jāpērk bārā, kur tas maksā Ls 1,50. Nav slikti. Pienāk Delchias kārta. Nu, nospēlējam neslikti, tās plakanās bungas bez mikrofoniem varbūt ne tik labi, bet citi teica, ka varēja dzirdēt normāli. Ko vēl te piebilst, ja nesaproti, ko tie 20 zālē torčījošie ļautiņi no tevis gaida. Bet savu nospēlējām, sev un viss. Kad kāpju slēgties kā OORCHACH, zālē sēž tikai daži cilvēki, varbūt kāds 10 sanāks :) Ļevs palaiž video, jo neviena nav pie laptopa, viss pašam jādara, labi, ka projektoru nelika pašiem karināt, nospēlēju saīsinātu programmu, jo neredzu jēgu spēlēt visu. Nu, kāds tur applaudē, krāmējam mantas braukšanai uz sleeping place. Ā, vēl interesanti, ka otrā grupa atveda ne tikai savu mikrofonu ar statīvu, bet arī savus monitorus - nospēlēja, savāca un aizveda. Spēks :) Tādā koncertā sāku just savu vērtību - to, ka atrodamies zemāk, nekā varētu būt. Nu, labi, brauksim uz slīping pleis, iedzersim kādu alu un beidzot uzkodīsim. Atbraucam uz dzīvokli, kā vēlāk noskaidrojas, pie tā Sanda draudzenes. Aizejam uz virtuvi, šī mums piedāvā tēju. Un viss. Sēžam. Vēlāk atnāk Sandis un no skapja izvelk lācīša formas pudelīti ar šņabi. Tas ir mūsu dzeramais. .. .. .. :) VISS :) Par ēdienu ne pušplēsta vārda. Ļevs man demonstratīvi atnes sausiņus, bet nolemjam nezemoties un nelūgties, varbūt sapratīs. Ne velna. Vienīgais mierinājums, ka Ļevam iepatīkas zilā stikla lāčuka formas pudele :) Sandis lej šņabi un reizē dzer. Šaras (ģitārists) uzmanīgi apvaicājas, vai nav kāds alus pieejams. Atbilde: "oh there is a night shop 5 minutes to walk". Zbs. Aizejam. Par mums afigenna rūpējas, jo PAVADA līdz veikalam. Pārnesam nedaudz alus. Vēlāk viņiem beidzas šņabis un Sandis vaicā, vai... kādam nav lats vai divi, jo vajag.... samesties šņabim... .. ... Daži aiziet, mēs paliekam virtuvē, Esmu tik izsalcis, ka tūlīt apēdīšu uz galda stāvošā sīpola lakstus. Ledusskapja nav, tikai skapītis ar logu uz āru, varbūt tas ir ledusskapis? Un tuvumā nav nekā ēdama, tikai Ļeva sausiņi. Kad bijām jau aizgājuši gulēt, kā virtuvē sēdēt palikušie Ļevs un Šaras stāstīja, nakts vidū no citas istabas parādījies gotu jauneklis un izvilcis no tā "ledusskapja" TORTI un RASOLU, izmanevrējis mums pa vidu un aiznesis uz savu istabu. Vēlāk cepuši kartupeļus. Kādus sešus. Un tas pats jauneklis atnācis un paprasījis, lai pāris atdod viņam :)))))) No rīta atkal solīja kartupeļus, bet es pamanīju maisā pāris mīkstus, saziedējušus bumbulīšus, apspriedāmies un teicām, ejam ārā, kādā zabegalkā paēdīsim par savu naudu, vismaz normālu ēdienu. Domāts darīts, Sandis ar draudzeni aizved uz kaut kādu ēdnīcu, kuras zālē ātri atsveicinājies mūs pamet. Beidzot kaut ko iehavojam. Un sākam ceļojumu mājup. Starp citu par benzīnu bija runāts, ka dos mums 30 latu, bet iedeva 20, jo, redz, nācās atvilkt tos 10 latus, kurus iedeva likumsargiem. Nav svarīgi, ka Niks VIŅIEM veda aparatūru. Un vēl bajeris - jau naktī, sēdot virtuvē, Sandis IT KĀ STARP CITU ieminējās, ka tik maz ļaužu atnāca, jo pasākums, redziet, DUBLĒJIES ar citu, Sturm pasākumu. Par to bijis zināms PIRMS MĒNEŠA! Un neviens mums neko ne pušplēsta vārda visu koncertu, ne pirms, ne pēc.. .. ... . Vēl lielījās, ka organizē koncertus Depo klubā jau 6 gadus (kā tad) un ka spēlējām kopā ar Latvijā labi zināmiem industriāļiem (kā tad, bļin).. Uz to Ļevs vēlāk atbildēja, ka mēs visi četri esam no Bauskas, lai kungs nebrīnās.