tā kā tas esot noticis jaungadā, man labpatīk domāt, ka tas ir bijis zemāk izklāstītais gadījums (pats par sevi smieklīgs storijs, kam gan nav nekādas pārbaudītas saistības ar mūsu līrisko varoni, varbūt pat nav vispār nekādas):
vecgada vakarā ap to laiku, kad no kuldīgas ar sabiedrisko transportu vairs nav iespējams izkļūt (tātad pēc sešiem) pie zabadaka durvīm klaudzina pulciņš nepazīstamu jauniešu. tā un tā, radoši jaunieši no rīgas, atbraukuši ar autobusu, esot nodomājuši sagaidīt jaungadu mežā ar līdzpaņemtiem salātiņiem (!) un termosiem un tad kaut kad uz rīta pusi nākt uz zabadaku gulēt. mēs viegli ohujējam, jo mums vispār ir samērā citi plāni, kuri ne pārāk sakrīt ar kaut kādu nepazīstamu jauniešu gaidīšanu līdz brīdim, kad viņiem labpatiks uzrasties, un piedāvājam viņiem palikt zabadakā uzreiz, uzvesties godīgi un neiet ne uz kādu mežu vispār, citādi nekādas naktsmājas nebūs. no visa pulciņa šo piedāvājumu pieņēma tikai pārītis, puse no kura bija kādā 6 mēnesī stāvoklī. pārējie aizgāja uz savu kāroto mežu un drošvien ir pārliecināti, ka zabadakā dzīvo kaut kādi riebīgi murmuļi (kas savā ziņā ir fakts).