visvairāk tajā, ka vecums nenāk viens, man patīk, ka nu vari mierīgi atzīties visādās apkaunojošās lietās, piemēram, ka māki braukt labākajā gadījumā ar trīsriteni, ka nekad neesi bijis teātrī [ja neskaita tās reizes, kad visus sadzina aktu zālē un lika vērot 9.e klases mokošus un mokpilnus centienus kaut ko uzvest], ka tev Riebjas izklaidēties. heil!

vēl piedzīvoju apgaismību, ka tērpjos viscaur melnā ne tāpēc, ka esmu черный плащ, ужас на крыльях ночи, bet tādēļ, ka noriebies, ka uzsniga sniedziņš balts un nekūst. spītējot. ziemas fobija uzņem apgriezienus.