Lūk, manuprāt, pašlepnums ir tad, kad jārīkojas pretēji principiem, bet ne vienmēr "jādara kas slikts, zemisks" un "lai gūtu pašlabumu". Ja cilvēka princips ir nelūgt otram palīdzību, tādēļ, ka viņš uzskata to par otra cilvēka apgrūtināšanu, uz kuru viņam nav tiesības, tad viņam to ir ļoti grūti vai pat neiespējami izdarīt pat gadījumā, kad otrs palīdzētu ar prieku.